ISO 269 izmēri
(mm × mm)
C sērija
C0 917 × 1297
C1 648 × 917
C2 458 × 648
C3 324 × 458
C4 229 × 324
C5 162 × 229
C6 114 × 162
C7/6 81 × 162
C7 81 × 114
C8 57 × 81
C9 40 × 57
C10 28 × 40
DL 110 × 220
ISO 216 izmēri
(mm × mm)
A sērija B sērija
A0 841 × 1189 B0 1000 × 1414
A1 594 × 841 B1 707 × 1000
A2 420 × 594 B2 500 × 707
A3 297 × 420 B3 353 × 500
A4 210 × 297 B4 250 × 353
A5 148 × 210 B5 176 × 250
A6 105 × 148 B6 125 × 176
A7 74 × 105 B7 88 × 125
A8 52 × 74 B8 62 × 88
A9 37 × 52 B9 44 × 62
A10 26 × 37 B10 31 × 44

ISO 216 nosaka starptautisku standartu (ISO) papīra izmēriem, kurus izmanto vairums pasaules valstu, izņemot ASV, Kanādu un vēl dažas valstis. Standarts nosaka "A" un "B" papīra izmēru sērijas, ieskaitot A4, visbiežāk pieejamo izmēru. Divi papildinoši standarti ISO 217 un ISO 269 nosaka saistītos papīru izmērus; ISO 269 "C" sērija bieži vien tiek norādīta līdz ar A un B izmēriem.

Visiem ISO 216, ISO 217 un ISO 269 papīra izmēriem (izņemot DL) ir vienāda malu garuma attiecība . Šai attiecībai piemīt unikāla īpašība, ka to salokot vai pārgriežot uz pusēm, rezultātā saglabājās malu garuma attiecība. Katra ISO papīra izmēra laukums ir puse no nākamā lielākā izmēra laukuma.

Priekšrocības papīra izmēram ar malu attiecību   savā vēstulē Johanam Bekmanam jau 1786. gadā minēja vācu zinātnieks Georgs Kristofs Lihtenbergs.[1] Formāti, kuri kļuva par A2, A3, B3, B4 un B5 tika izstrādāti Francijā un publicēti 1798. gadā Franču revolūcijas laikā.[2]

20. gadsimta sākumā Valters Porstmans pārvērta Lihtenberga ideju reālā dažādu papīra izmēru sistēmā. Porstmana sistēma 1922. gadā Vācijā tika ieviesta kā DIN standarts (DIN 476), aizvietojot daudzus dažādus citus papīra formātus. Vācijā, Austrijā, Spānijā un Portugālē vēl šobrīd ikdienā šos formātus sauc par "DIN Ax".

Galvenā sistēmas priekšrocība ir tās mērogošana: ja lapu ar malu garumu attiecību   sadala divās vienādās daļās paralēli īsākajām malām, tad šīm pusēm joprojām būs malu attiecība  . Jebkura izmēra salocītas brošūras var veidot, izmantojot lapas no nākamā lielākā izmēra, piemēram, salokot A4 lapas, var iegūt A5 izmēra brošūras. Sistēma ļauj mērogot, nemainot malu attiecību no izmēra uz izmēru, kā, piemēram, veidojot fotokopijas un palielinot no A4 uz A3 vai samazinot A3 uz A4. Līdzīgi, divas A4 lapas var samazināt tā, lai tās precīzi ietilptu uz vienas A4 lapas, neko nenogriežot un neatstājot neizmantotas malas.

Katras lapas svaru ir vienkārši aprēķināt, ja zināms bāzes svars gramos uz kvadrātmetru (g/m2). Tā kā A0 lapas laukums ir 1 m2, lapas svars gramos sakrīt ar tās bāzes svaru g/m2. Standarta A4 lapa ar blīvumu 80 g/m2 sver 5 g, jo tā ir 1/16 (četrreiz dalīta uz pusēm) no A0 lapas. Tāpēc svars un saistītie pasta sūtīšanas izdevumi var tikt aprēķināti, saskaitot izmantotās lapas.

ISO 216 un ar to saistītie standarti pirmoreiz tika publicēti laikā no 1975. līdz 1995. gadam:

  • ISO 216:2007, kas nosaka A un B sērijas lapu izmērus
  • ISO 269:1985, kas nosaka C sērijas aplokšņu izmērus
  • ISO 217:2013, kas nosaka RA un SRA sērijas neapstrādāto ("neapgriezto") lapu izmērus

Standartā norādītās pielaides ir:

  • ±1,5 mm izmēriem līdz 150 mm,
  • ±2,0 mm izmēriem no 150 līdz 600 mm, un
  • ±3,0 mm izmēriem virs 600 mm.

A, B, C salīdzinājums

labot šo sadaļu
ISO/DIN papīra izmēri milimetros un collās
A sērija B sērija C sērija
izmērs mm collas mm collas mm collas
0 841 × 1189 33,1 × 46,8 1000 × 1414 39,4 × 55,7 917 × 1297 36,1 × 51,1
1 594 × 841 23,4 × 33,1 707 × 1000 27,8 × 39,4 648 × 917 25,5 × 36,1
2 420 × 594 16,5 × 23,4 500 × 707 19,7 × 27,8 458 × 648 18,0 × 25,5
3 297 × 420 11,7 × 16,5 353 × 500 13,9 × 19,7 324 × 458 12,8 × 18,0
4 210 × 297 8,3 × 11,7 250 × 353 9,8 × 13,9 229 × 324 9,0 × 12,8
5 148 × 210 5,8 × 8,3 176 × 250 6,9 × 9,8 162 × 229 6,4 × 9,0
6 105 × 148 4,1 × 5,8 125 × 176 4,9 × 6,9 114 × 162 4,5 × 6,4
7 74 × 105 2,9 × 4,1 88 × 125 3,5 × 4,9 81 × 114 3,2 × 4,5
8 52 × 74 2,0 × 2,9 62 × 88 2,4 × 3,5 57 × 81 2,2 × 3,2
9 37 × 52 1,5 × 2,0 44 × 62 1,7 × 2,4 40 × 57 1,6 × 2,2
10 26 × 37 1,0 × 1,5 31 × 44 1,2 × 1,7 28 × 40 1,1 × 1,6
     
  1. Band, III Briefwechsel, Lichtenberg. «Lichtenberg’s letter to Johann Beckmann». Georg Christoph Lichtenberg (Deutsch) (1990 izd.). Deutschland : Verlag C. H. Beck, 1786-10-25. ISBN 3-406-30958-5. Skatīts: 2009-05-05.
  2. "Loi sur le timbre (Nº 2136)" (français). Bulletin des lois de la République (Paris: French government) (237): 1–2. 1798-11-03. Atjaunināts: 2009-05-05.

Ārējās saites

labot šo sadaļu