Silikāti
Silikāti (latīņu: silicis — 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−. Tie veido lielāko daļu Zemes garozas (apmēram 75%), kā arī Zemei līdzīgās citplanētas, dabiskos pavadoņus un asteroīdus. Dabā izplatītākie silikātu minerāli ir laukšpats, kaolīns, muskorīts, azbests, talks.
Silikātu tehnoloģijas
Silikātu tehnoloģijas ir rūpniecības nozare, kurā ražo dažādus silikātu materiālus, piemēram, keramiku, stikla izstrādājumus, cementu un būvmateriālus.
Cements
Visizplatītākais un vairāk ražotais cements ir portlandcements. Cementa galvenās izejvielas ir māls (Al2O3×2SiO2×2H2O) un kaļķakmens. Izejvielas sasmalcina, sajauc un tad apdedzina īpašās krāsnīs pie aptuveni 1450˚C lielas temperatūras, iegūstot klinkeru. Tad klinkeru sajauc ar ģipsi, sasmalcina un sapilda maisos.
Stikls
Stiklu iegūst, sajaucot smiltis, kaļķameni, kalcinēto sodu un palīgmateriālus:
- Na2CO3; + CaCO3 + 6SiO2 → Na2O×CaO×6SiO2 + 2CO2
Tad visu izkausē un maisījumam ļauj sacietēt, iegūstot viendabīgu stikla masu.
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |