Pāriet uz saturu

Abels Ganss

Vikipēdijas lapa
Abels Ganss
Abel Gance
Abels Ganss
Dzimis Abels Eižēns Aleksandrs Pertons
1889. gada 23. janvārī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1981. gada 10. novembrī (92 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Nodarbošanās kinorežisors
scenārists
kinoproducents
Darbības gadi 1909—1971

Abels Ganss (franču: Abel Gance; dzimis Abels Eižēns Aleksandrs Pertons (franču: Abel Eugène Alexandre Perthon) 1889. gada 25. oktobrī, miris 1981. gada 10. novembrī)[1] bija franču kinorežisors, scenārists un filmu producents. Kopā ar Deividu Grifitu un Sergeju Eizenšteinu viņš bija viens no mūsdienu kinematogrāfisko tehniku pamatlicējiem un nozīmīgākajiem pionieriem kino vēsturē.[2]

Gansa vispazīstamākie darbi ir mēmās filmas "Es apsūdzu" (J'accuse, 1919), "Ritenis" (La Roue, 1923) un "Napoleons" (1927). Vēlāk uzņēmis arī skaņu filmas, starp kurām pazīstamākās ir Austerlitz (1960), Cyrano and d'Artagnan (1964) un Bonaparte et la révolution (1971).

1981. gadā Ganss saņēmis BAFTA Fellowship balvu par mūža ieguldījumu.

  1. «Archives de Paris. acte no 4880.». archivesenligne. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. februārī. Skatīts: jūnijs 18, 2014. Arhivēts 2014. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē.
  2. «Abel Gance vu par huit cinéastes des années vingt». 1895 Revue de l'association française de recherche sur l'histoire du cinéma. Skatīts: jūnijs 18, 2014.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]