Andrejs Gromiko

Andrejs Gromiko; Андре́й Андре́евич Громы́ко
	Andrejs Gromiko 1972. gadā
	PSRS Ārlietu ministrs
	Amatā; 1957. gada 14. februāris — 1985. gada 2. jūlijs
Priekštecis	Dmitrijs Šepilovs
Pēctecis	Eduards Ševardnadze
	PSRS Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs
	Amatā; 1985. gada 2. jūlijs — 1988. gada 1. oktobris
Priekštecis	Vasilijs Kuzņecovs (v.i.)
Pēctecis	Mihails Gorbačovs
Dzimšanas dati	1909. gada 18. jūlijā; Starija Hramiki (Стары́я Грамы́кі), Mogiļevas guberņa, Krievijas Impērija; (tagad Vjetkas rajons, Gomeļas apgabals, Baltkrievija)
Miršanas dati	1989. gada 2. jūlijā (79 gadu vecumā); Maskava, PSRS; (tagad Krievija)
Tautība	baltkrievs
Politiskā partija	PSKP
Tēvs	Andrejs Hramika
Māte	Olga Hramika (Bekareviča)
Dzīvesbiedrs(-e)	Līdija Hramika (Grineviča)
Bērni	2
Profesija	diplomāts
Augstskola	Minskas Lauksaimniecības institūts
Reliģija	ateisms

Andrejs Gromiko (krievu: Андре́й Андре́евич Громы́ко) jeb Andrejs Hramika (baltkrievu: Андрэ́й Андрэ́евіч Грамы́ка; dzimis 1909. gada 18. jūlijā, miris 1989. gada 2. jūlijā) bija baltkrievu izcelsmes padomju politiķis Aukstā kara laikā. Ilggadējais (no 1957. līdz 1985. gadam) PSRS ārlietu ministrs. No 1985. līdz 1988. gadam bija formālais PSRS valsts galva, jo ieņēma PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja amatu.

Viņš bija viens no ilggadējā padomju komunistiskā līdera Leonīda Brežņeva tuvākajiem līdzgaitniekiem. Padomju diplomātijas vadītāja amatā viņš nostrādāja 28 gadus.

Kopš 40. gadu beigām PSRS interesēs viņš vairāk nekā 20 reizes izmantoja veto tiesības ANO Drošības padomē, kā rezultātā vispirms diplomātu aprindās un pēc tam presē viņu iesauca par "Misteru NĒ". Būdams PSRS un ASV un tās NATO partnervalstu — Rietumeiropas valstu — miermīlīgu attiecību aizstāvis, viņš padomju valdības vārdā ierosināja vairāk nekā simts atbruņošanās iniciatīvas. Viņa loma padomju un ASV attiecību zemākajā punktā — Kubas raķešu krīzē — ir zinātnieku un vēsturnieku diskusiju temats.

Visas A. Gromjko diplomātiskās darbības moto bija "Labāk 10 gadi sarunu nekā viena kara diena".

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1909. gadā baltkrievu ciemā Starije Hramiki zemnieka Andreja Burmakova ģimenē, viņa tēvs bija cēlies no Polijas-Lietuvas kopvalsts šļahtai piederīgas dzimtas, vēlāk pieņēma no dzimtā ciema nosaukuma atvasinātu uzvārdu.

No 1939. gada darbojās PSRS ��rlietu ministrijā. Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā kļuva par PSRS sūtni ASV, bet 1946. gadā ieņēma PSRS pārstāvja amatu ANO. Piedalījās Jaltas un Potsdamas konferenču sagatavošanā. 1952. gadā kļuva par PSRS sūtni Lielbritānijā, bet 1957. gadā - par PSRS ārlietu ministru. Ilgstoši darbojoties ārlietu ministra amatā, Gromiko deva būtisku ieguldījumu PSRS ārpolitikā visus Aukstā kara gadus, daudzkārt stūrgalvīgi nepiekrita rietumu valstu priekšlikumiem, tādēļ viņa iesauka bija misters Nē.

1985. gada martā PSKP CK Politbiroja sēdē Gromiko izvirzīja Mihaila Gorbačova kandidatūru PSKP CK ģenerālsekretāra amatam.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andrejs Gromiko.

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar PSRS saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.