Pāriet uz saturu

Neo-noir

Vikipēdijas lapa

Neo-noir (neonuārs) ir filmu žanrs kas veidojies no film noir žanra, kas bija populārs Amerikas Savienotajās Valstīs 1940. un 1950. gados. Neo-noir filmām raksturīgas līdzīgas iezīmes ar film noir, kas apvienotas ar modernākām tēmām, stilu un tehniku.[1][2] Neo-noir filmām bieži vien raksturīga ekstensīvāka vardarbības un seksualitātes atainošana.[3]

Tiek uzskatīts, ka pirmās neo-noir filmas radušās 1960. un 1970. gados. Par pirmajām šī žanra filmām tiek uzskatītas Žana Lika Godāra filma "Alfavila" (1965), Džona Būrmena filma Point Blank (1968) un Roberta Oltmena filma The Long Goodbye (1973).[4] Vairākas neo-noir iezīmes attēlotas arī "Jaunās Holivudas" (New Hollywood) jeb "amerikāņu jaunā viļņa" režisoru darbos kā, piemēram, Romana Polaņska filmā "Ķīniešu kvartāls" (1974) un Mārtina Skorsēzes filmā "Taksists" (1976).

1990. gados par vienu no atpazīstamākajām žanra filmām kļuva Kventina Tarantīno "Trakie suņi" (1992). Tāpat, vairākas kritiķu atzītas neo-noir filmas veidojuši Brāļi Koeni kā, piemēram, "Fārgo" (1996), "Lielais Lebovskis" (1998) un "Kur sirmgalvjiem nav vietas" (2007).

Ievērojamākās filmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «What is Neo Noir? Definition and Essential Examples». nofilmschool.com (angļu). Skatīts: 2023-09-28.
  2. Mark Conard. The Philosophy of Neo-noir. The Univ of Kentucky Press, 2007. 2. lpp.
  3. «Neo-noir | Definition, Movies, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-09-28.
  4. «Where to begin with neo-noir». BFI (angļu). Skatīts: 2023-09-28.