Pāriet uz saturu

Vombati

Vikipēdijas lapa
Vombati
Vombatidae (Burnett, 1830)
Parastais vombats (Vombatus ursinus)
Parastais vombats (Vombatus ursinus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
InfraklaseSomaiņi (Marsupialia)
VirskārtaAustrālijas somaiņi (Australidelphia)
KārtaDiprotodonti (Diprotodontia)
ApakškārtaVombatveidīgie (Vombatiformes)
DzimtaVombati (Vombatidae)
Iedalījums
Vombati Vikikrātuvē

Vombati, vombatu dzimta (Vombatidae) ir viena no divām vombatveidīgo Austrālijas somaiņu dzimtām, kas apvieno vombatus un garvilnas vombatus. Otra ir koalu dzimta (Phascolarctidae). Vombati mājo Austrālijas dienvidaustrumu kalnainajos mežos un tīreļos, kā arī tie sastopami Tasmanijā.

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vombatus dienā var ieraudzīt ļoti reti, jo aktīvi tie parasti ir nakts laikā, attēlā vombats (Vombatus ursinus)
Ar savām spēcīgajām priekšķepām vombati rok sarežģītas alu sistēmas

Vombatiem ir ļoti lēna vielmaiņa, barība ceļo cauri gremošanas sistēmai 8—14 dienas.[1] Lai arī ikdienas solis dzīvniekam nav ļoti ātrs, izbiedēts tas spēj skriet ar ātrumu 40 km/h un šādu ātrumu spēj uzturēt apmēram 90 sekundes.[2] Katram īpatnim ir sava teritorija, kuras centrā atrodas tā ala. Vombats agresīvi aizsargā savu teritoriju. Parastajam vombatam tā ir apmēram 23 ha liela, bet garvilnas vombatiem tā ir daudz mazāka, apmēram 4 ha.[1]

Katru gadu pavasarī piedzimst viens mazulis. Mātītei ir labi attīstīta soma, kurā mazulis pavada 6—7 mēnešus. Tas tiek zīdīts apmēram 15 mēnešus un patstāvīgs tas kļūst 18 mēnešu vecumā.[1]

Vombati atgādina īskājainus lācīšus ar īsu asti. Visas dzimtas sugas ir apmēram vienu metru garas un sver 20—35 kg. Vombatu kažoks ir biezs un vidēji garš, tas var būt gan gaiši, gan tumši brūns, pelēks un melns.

Vomabtiem ir grauzējiem līdzīgi priekšzobi, kas piemēroti ļoti cietu augu sagraušanai, un spēcīgas ķepas, un nagi, ar kuriem tie rok alas. Vomabtu soma, atšķirībā no citiem somaiņiem, ir vērsta uz aizmuguri, tādējādi tie to nepieber pilnu ar zemēm un neapdraud savus mazuļus rakšanas laikā. Lai arī vombati ir aktīvi galvenokārt krēslā un naktī, vēsākās un apmākušās dienās tie dodas baroties arī dienas laikā. Tos novērot var samērā reti, bet tos var atrast pēc īpatnējiem, taisnstūrveida ekskrementiem, kurus tie atstāj ik pa brīdim uz sava ceļa. Vombati ir zālēdāji un barojas ar dažādām graudzālēm, grīšļiem, lakstaugiem, koku mizu un augu saknēm.

Vomatu dabīgie ienaidnieki ir dingo un Tasmanijas velns. Sevi tie aizsargā, pagriežot pret uzbrucēju dibengalu ar biezo ādu un pakaļkājas, ar kurām cenšas iespert. Tādējādi plēsējam ir apgrūtināta nāvējošas uzbrukšanas iespēja šaurajā alu labirintā.[3] Turklāt vombats mēdz viltīgi atļaut plēsējam iebāzt galvu virs tā muguras un tad ar spēcīgu pakaļkāju spērienu tas salauž uzbrucēja galvaskausu pret alas griestiem.

Dienvidu garvilnas vombats (Lasiorhinus latifrons)
  1. 1,0 1,1 1,2 McIlroy, John (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 876–877. ISBN 0-87196-871-1
  2. The uncommon wombat
  3. «Common Wombat». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. martā. Skatīts: 2015. gada 28. novembrī.
  4. Mammal Species of the World: Vombatidae

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]