Pāriet uz saturu

Atraugas

Vikipēdijas lapa

Atraugas (latīņu: eructatio) ir kuņģa satura atvemšana mutē. To rašanās iemesls ir kuņģa slēdzējmuskuļu nepietiekamība kuņģa muskulatūras tonusa pazemināšanās dēļ. Nervozi cilvēki bieži vien maltītes laikā norij daudz gaisa, pēc kuras seko skaļas, reizēm pat nepārtrauktas gaisa atraugas. Parasti par atraugām samērā bieži sūdzas slimnieki ar gastrītu un kuņģa čūlu. Parasti atraugas pavada nepatīkama sajūta aiz krūšu kaula. Atraugas var izraisīt arī gāzētie dzērieni.

Atraugu diagnostiskā nozīme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atraugu piegaršai arī ir diagnostiska nozīme, kas norāda uz kādu saslimšanu. Piemēram, atraugas ar vecu olu garšu mēdz būt pie pilorostenozes un kuņģa vēža, ar sviesta piegaršu mēdz būt pie gastrīta ar pazeminātu sekrēciju vai tumora, skābas atraugas pie hiperacīda gastrīta vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas. Diagnostikā svarīgs ir arī laiks, kad parādās atraugas pēc ēšanas. Visnozīmīgākās ir atraugas, kas rodas 8—12 stundas pēc ēšanas, tas norāda uz kuņģa iztukšošanās traucējumiem – pilora stenozi (spazmas vai audzēja dēļ).[1]

  1. Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. 623. lpp.